Merko Ehitus peļņa 2020. gada pirmajā ceturksnī – divi miljoni eiro

Merko Ehitus paziņoja par 2020.gada 1.ceturksnī iegūtu 56 miljonu eiro apgrozījumu un 2 miljonu eiro neto peļņu. Grupas ieņēmumi sastāv no būvniecības pakalpojumiem 62% apmērā, un nekustamā īpašuma attīstības 38% apmērā. Parakstīti jauni būvniecības līgumi par kopējo summu 87 miljoni eiro, un nodrošinātu pasūtījumu reģistra apjoms ceturkšņa beigās bija 193 miljoni eiro, no kuriem gandrīz trīs ceturtdaļas bija valsts sektora līgumi. Pirmajā ceturksnī dzīvokļu pircējiem tika nodoti 133 dzīvokļi.

“Ieņēmumu samazinājums par aptuveni vienu ceturtdaļu salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā bija gaidāms – mums bija mazāk uzsāktu apjomīgu projektu un būvniecības tirgū bija vērojamas atdzišanas pazīmes. Sākot no marta mēneša uzņēmējdarbību sāka ietekmēt ar pandēmiju saistīti ierobežojumi, bet pandēmijas ietekme uz grupas darbību un finanšu rezultātiem izteiktāk būs redzama tikai nākamajos ceturkšņos”, teica AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andress Trinks (Andres Trink).

“Būvniecības un nekustamā īpašuma sektora perspektīvas visos mūsu vietējos tirgos marta mēnesī kļuva negatīvas, un mēs pieņemam, ka ekonomiskās krīzes ietekme būs ilgstoša. Šī iemesla dēļ mēs atcēlām mūsu sākotnējo dividenžu piedāvājumu un apturējām jaunu nekustamā īpašuma attīstības projektu būvniecības uzsākšanu sākotnēji uz trīs mēnešiem, kamēr mēs iegūsim lielāku skaidrību par turpmāko attīstību. Tādējādi gan 2020.gadā, gan arī 2021.gadā mūsu dzīvokļu piedāvājums tiks samazināts, salīdzinot ar to, kā tas bija plānots. Grupas uzņēmumi ir uzsākuši pakāpeniski ieviest izmaksu kontroles pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu funkcionēšanu un stabilu spēju darboties gan krīzes laikā, gan arī pēc tās,” piebilst Andress Trinks.

“Vairums no nekustamā īpašuma projektiem ir apturēti. Klienti privātajā sektorā ir praktiski pazuduši no būvniecības tirgus, un valsts sektora iepirkumi jaunajos būvniecības konkursos spēlēs vadošo lomu. Būs nepieciešams laiks, lai privātā sektora klienti atgūtu pārliecību un pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Mēs ceram, ka turpināsies valsts ieguldījumi ēkās un infrastruktūrā, un projektu sagatavošana tiks paātrināta, lai atbalstītu būvniecības sektora vitalitāti un novērstu darba zaudēšanu. Ņemot vērā plānoto būvniecības apjomu samazinājumu, cenu konkurence būvniecības iepirkumos ir kļuvusi vēl agresīvāka. Pozitīvais aspekts ir tāds, ka mūsu būvobjektos darbs turpinās, un 1.ceturksnī mēs esam parakstījuši jaunus būvniecības līgumus 87 miljonu eiro apmērā, pateicoties kuriem mūsu nodrošināto pasūtījumu reģistra apjoms ceturkšņa beigās bija pat nedaudz lielāks nekā pirms gada,” saka Trinks, komentējot situāciju būvniecības tirgū.

Merko Ehitus apgrozījums 2020.gada 1.ceturksnī bija 56 miljonu eiro (2019.gada 1.ceturksnī 77 miljoni), EBITDA 2.8 miljonu eiro (2019.gada 1.ceturksnī: 3.5 miljoni eiro), un neto peļņa 2 miljoni eiro (2019.gada 1.ceturksnī: 2.8 miljoni eiro). Šī gada pirmajā ceturksnī tika parakstīti jauni būvniecības projekti 87 miljonu eiro vērtībā (2019.gada 1.ceturksnī: 32 miljoni eiro), lielākie no tiem ir Tallinas mūzikas un baleta skolas būvniecība, Tallinas mākslas ģimnāzijas būvniecība, jaunu sabiedriskās ūdens apgādes un kanalizācijas cauruļvadu būvniecība Kohila ciematā un datu centra būvniecība Harju apgabalā.

“Saistībā ar pandēmiju jaunu dzīvokļu tirdzniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, sākot no marta mēneša, palēninājās. Pieteikumu skaits mājokļa kredītiem ir samazinājies; īres dzīvokļu skaits ir palielinājies, pandēmijas visvairāk skartajos ekonomiskajos sektoros ir palielinājies bezdarbs. Tā kā dzīvokļu tirgus pirms krīzes uzsākšanās bija pietiekami labi sabalansēts – piedāvājums, cenu līmenis, pirktspēja un aizdevumu slogs bija pieņemamā līmenī – pašreizējās krīzes pārvarēšana var izrādīties mazāks pārbaudījums, nekā tās, kas sākās 2008.gadā. Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās krīzes raksturu, ir būtiski ne tikai, lai valdība ātri pieņemtu atbalsta pasākumus, bet arī, lai bankas pārmērīgi nereaģētu attiecībā uz finanšu nosacījumu pastiprināšanu, tajā skaitā mājokļa aizdevumu izsniegšanu,” saka Trinks, komentējot situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

“Cilvēkiem un uzņēmumiem ir ātri jāmācās strādāt apstākļos, kas ir pakļauti augstākam veselības riskam un ikdienas aktivitāšu ierobežošanai. Dzīvokļu pārdošanas procesā mēs veicam nepieciešamos drošības pasākumus, un darījumu veikšanā mēs izmantojam digitālos kanālus. Mēs ticam, ka pašreizējā situācijā mājokļa pircēji lielāku vērību pievērsīs uzticamam projektētājam un integrāli attīstītai dzīves videi. Mēs pabeigsim uzsāktos projektus un izvērtēsim iespējas uzsākt jaunus projektus, balstoties uz tirgus situāciju. Mēs arī analizēsim, kā pašreizējā krīze varētu nākotnē ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu,” Andress Trinks piebilda.

2020.gada 1.ceturksnī Merko Ehitus nodeva mājokļa pircējiem vairāk kā 133 dzīvokļus (2019.gada 1.ceturksnī: 63 dzīvokļus) un 3 tirdzniecības telpas. Merko lielākie projekti Tallinā ir Uus-Veerenni un Pikaliiva dzīvojamo māju projekti, Gaiļezers un Viesturdārzs projekti Rīgā un Vilneles slenis un Rinktinės Urban projektu izstrāde Viļņā.

Merko lielākie uzsāktie projekti 1.ceturksnī Igaunijā bija autostāvvietas būvniecība Tallinas pasažieru lidostas D-terminālā, Türi pamatskola, tirdzniecības ēka Pärnu mnt 186 un augstsprieguma strāvas kabeļi Tallinā, kā arī Aaspere-Haljala ceļu posma pārbūve. Latvijā lielākie būvniecībā esošie projekti bija Starptautiskās koledžas ar dienesta viesnīcu būvniecība Piņķos, Lidl loģistikas centrs un Laimas saldumu ražotne, kā arī Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas rekonstrukcija. Lietuvā uzsāktie projekti bija viesnīcas Hotel of Neringa un Kauņas apgabala policijas iecirkņa ēkas būvniecība.