2022. gadā Merko Ehitus tīrā peļņa pārsniedz 34 miljonus EUR
4. ceturksnī Merko Ehitus ziņo par ienākumiem 143 miljonu EUR apmērā, bet 2022. gadā kopumā – 410 miljonu EUR apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, 4. ceturksnī tīrā peļņa palielinājās par 27% līdz 17,6 miljoniem EUR un visā gadā kopumā – par 19% līdz 34,6 miljoniem EUR. 2022. gadā Merko piegādājis pircējiem 923 dzīvokļus. Grupas valde, saskaņojot ar padomi, ierosina akcionāru pilnsapulcei izmaksāt dividendes viena euro apmērā par akciju.
“Grupas 2022. gada rezultāti atspoguļo dzīvokļu attīstības biznesa jomā veikto investīciju pieaugumu iepriekšējos gados, pareizo attīstības projektu izvēli un dzīvokļu pārdošanu visos trīs Baltijas tirgos. Esam gandarīti arī par to, ka mūsu būvniecības pakalpojumu biznesa jomai sarežģītos tirgus apstākļos izdevās ārkārtīgi labi pārvaldīt riskus. Vēlos pateikties visiem grupas darbiniekiem par lielo ieguldījumu, mūsu partneriem un klientiem par sadarbību, kā arī visiem māju īpašniekiem par uzticību Merko”, – sacīja AS “Merko Ehitus” valdes priekšsēdētājs Andress Trinks (Andres Trink). Lielākā Merko peļņa gūta no darbības nekustamā īpašuma attīstības jomā, un gada 12 mēnešos grupa piegādājis rekordlielu dzīvokļu skaitu – 923, kā arī 9 komercobjektus.
“Dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus perspektīvas pērn strauji pasliktinājās sakarā ar augošo inflāciju un procentu likmēm, kā arī Ukrainas kara radītās nenoteiktības dēļ. Jauno dzīvokļu iepriekšējo pārdošanu apjomi novembrī saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, kas lika mums piebremzēt jaunu apbūves projektu uzsākšanu. Lai arī pārdošanas apjomi turpmākajos gados samazināsies līdz ar būvniecības apjomiem, mūsu ilgtermiņa pozīcija un attīstības potenciāls Baltijas valstu galvaspilsētu dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgū joprojām ir stabils. Ceram, ka tuvāko 12 mēnešu laikā uzticība atgriezīsies un pieprasījums pēc jauniem mājokļiem uzlabosies. To veicinās pieaugošā nepieciešamība pēc mājokļiem ar augstāku energoefektivitāti,” – teica Trinks. Pērn grupa uzsāka 581 jauna dzīvokļa būvniecību un investēja 130 miljonus EUR apbūves projektos, kā arī veica ieguldījumus jaunajos nekustamajos īpašumos 26 miljonu EUR apmērā.
“Būvniecības pakalpojumu jomā pērn bija daudz neskaidrību saistībā ar straujo energoresursu cenu un citu būvniecības resursu cenu pieaugumu. Gan klienti, gan būvniecības uzņēmumi daudz laika un enerģijas veltīja, lai atrastu labāko līdzsvaru cenu un piegādes risku dalīšanā. Tirgū parādījās maz jaunu biznesa nekustamo īpašumu projektu, un vairāki publiskie iepirkumi tika atlikti uz nākamo periodu, kā arī būtiski samazinājās ceļu būvniecības investīciju apjomi. Šādā sarežģītā tirgus situācijā pērn noslēgto būvniecības līgumu apjomu un pasūtījumu portfeli var uzskatīt par diezgan labu pamatu būvniecības pakalpojumu biznesa jomas atbalstam turpmākajos 12-24 mēnešos. Tā kā būvniecības procesā ir vērojama zināma stabilizācija un notiek arī pielāgošanās inflācijai, jācer, ka nākotnē tirgū nāks jauni būvlaukumi. Ceram, ka atbalstu grupas uzņēmumu spējām sniegs nepārtrauktas investīcijas enerģētikas nozarē. Tā kā esam projektu vadības biznesā un tieši atkarīgi no pasūtījumiem, mums būs jāturpina ātri pielāgoties izmaiņām tirgū,” – piebilda Trinks.
2022. gadā grupa parakstīja jaunus būvniecības līgumus par 318 miljoniem EUR (2021. gadā – 288 miljoni EUR) un nodrošināto pasūtījumu portfeļa bilance pieauga līdz 297 miljoniem EUR (2021. gadā – 257 miljoni EUR).
12 mēnešu laikā Merko uzsācis piecus jaunus apbūves projektus ar 581 dzīvokļiem. Gada beigās grupas uzņēmumiem būvniecības stadijā bija 1207 dzīvokļi, aptuveni pusei no kuriem bija iepriekšējie pārdošanas līgumi. Lielākie dzīvokļu projekti bija Uus-Veerenni, Noblessneri un Lahekalda Tallinā; Erminurme Tartū; Merks Viesturdārzs, Merks Mežpilsēta un Merks Magnolijas Rīgā; kā arī Vilneles Skverai Viļņā.
2022. gada 4. ceturksnī lielākie būvniecības objekti Igaunijā ir Ziemeļigaunijas Medicīnas centra Mustamäe medicīniskā kompleksa trešā kārta, Pelgulinna un Rae valsts ģimnāzijas, Arter kvartāls, Igaunijas Republikas dienvidaustrumu sauszemes robežas infrastruktūras segmentu būvniecība, tramvaja līnija starp Vecpilsētas ostu un Rail Baltic Ülemiste pasažieru termināli, kā arī Rannamõisa tee un Vana-Kalamaja ielas renovācija Tallinā. Latvijā īstenojamie projekti ietver GUSTAVS biznesa centru, Elemental Business Centre biroju ēkas un NATO telpas Ādažos; Lietuvā tie ir vēja elektrostaciju infrastruktūras objekti, automašīnu servisa centrs un NATO mācību centra ēkas Viļņā.