Merko Ehitus otrā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi līdz 6,2 miljoniem eiro

06.08.2020

2020. gada otrajā ceturksnī Merko Ehitus ieņēmumi bija 74 miljoni eiro,  bet tīrā peļņa – 6,2 miljoni eiro. Ieņēmumi 2020. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 130 miljonus eiro, tīrā peļņa – 8,2 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā Merko pārdeva 369 dzīvokļus, sešu mēnešu ieņēmumi no nekustamā īpašuma attīstības pieauga vairāk nekā četras reizes, salīdzinājumā ar analoģisku pagājušā gada periodu, veidojot 40% no grupas ieņēmumiem. 2020. gada pirmo sešu mēnešu laikā grupas uzņēmumi noslēdza jaunus līgumus par kopējo vērtību 175 miljoni eiro, kas divreiz vairāk nekā pirms gada.

”Dzīvokļu pārdošanas apjoms otrajā ceturksnī pārspēja pavasarī gaidīto, jo pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ tas bija krasi mainījies uz negatīvo pusi. Tomēr ierobežojumi būtiski neietekmēja to dzīvokļu nodošanu otrajā ceturksnī, kuri tika pārdoti saskaņā ar sākotnējiem līgumiem pirms pandēmijas. Visvairāk dzīvokļu pārdoti Viļņā; pašlaik dzīvokļu pārdošanas tirgus visu Baltijas valstu galvaspilsētās ir mērens. Aktivitāte nesasniedz pirms krīzes līmeni, bet cenu līmenis ir saglabājies stabils”, stāsta Аndress Тrinks, Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs. ”Nekustamā īpašuma attīstības ieņēmumu pieaugums pozitīvi ietekmēja arī tīrās peļņas pieaugumu otrajā ceturksnī. Dzīvokļu pārdošana ceturkšņu griezumā var būtiski atšķirties atkarībā no nekustamā īpašuma attīstības projektu pabeigšanas un ekspluatācijas atļauju saņemšanas laika.”

”Salīdzinot ar pagājušo gadu, grupas celtniecības līgumu apjoms ir pieaudzis par 38%. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mēs esam noslēguši jaunus celtniecības līgumus par kopējo vērtību 175 miljoni eiro, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā pirms gada. Tā kā ir pasliktinājušās perspektīvas ekonomikas sfērā, liela daļa privāto pasūtījumu ir atlikti un jaunie līgumi pārsvarā ir valsts pasūtījumi”, celtniecības pakalpojumu sfērā gūtos rezultātus komentēja Andress Trinks.

”Neraugoties uz pozitīvajiem otrā ceturkšņa rezultātiem, mēs redzam, ka pandēmijas izraisītā ietekme uz būvdarbu un nekustamā īpašuma sektoriem pamazām sāk izpausties aizvien vairāk, tāpēc tirgus attīstības perspektīvām otrajā pusgadā un  2021.gadā drīzāk ir negatīva tendence. Grupas uzņēmumi ir veikuši izdevumu samazināšanas pasākumus, lai  nodrošinātu efektīvu un elastīgu darbību krīzes laikā un pēc tās. Tirgu kopumā atbalstīja tas, kā reaģēja bankas, piešķirot maksājumu brīvdienas un uzlabojot finansējuma pieejamību”, piebilda Trinks.

Sešu mēnešu laikā Merko Ehitus grupa pārdeva 369 dzīvokļus un 4 komercplatības (2019. gada sešos mēnešos: 100 dzīvokļus un 6 komercplatības). 2020. gada pirmo sešu mēnešu ieņēmumi no nekustamā īpašuma attīstības pieauga vairāk nekā četras reizes, salīdzinājumā ar analoģisku pagājušā gada periodu, veidojot 40,1% no kopējiem grupas ienākumiem (2019. gada sešos mēnešos: 7,9%). Lielāko projektu vidū var atzīmēt Uus-Veerenni, Lahekalda un Pikaliiva dzīvojamos projektus Tallinā, Gaiļezera nami un Viesturdārzs projektus Rīgā, kā arī Vilneles slenis un Rinktinės Urban projektus Viļņā. Pavasarī ar pandēmiju saistīto risku dēļ grupa uz trim mēnešiem apturēja jaunu nekustamo īpašumu attīstības projektu būvdarbu uzsākšanu. Šim periodam beidzoties, Tallinā uzsākta Uus-Veerenni projekta trešās kārtas būvniecība un pārdošana.

2020. gada otrajā ceturksnī Merko Ehitus grupas ieņēmumi bija 73,9 miljoni eiro (2019. gada 2. ceturksnī: 77,4 miljoni еirо), EBITDA – 7,7 miljoni eiro (2019. gada 2. ceturksnī: 5,3 miljoni eiro) un tīrā peļņa – 6,2 miljoni eiro (2019. gada 2. ceturksnī: 1,7 miljoni eiro). 2020. gada pirmajos sešos mēnešos grupas uzņēmumi ir noslēguši jaunus līgumus par kopējo vērtību 175,1 miljoni eiro, bet otrajā ceturksnī – par 87,8 miljoniem eiro (2019. gada 2. ceturksnī: 53,8 miljoni eiro).

2020. gada 30. jūnijā grupas nodrošināto pasūtījumu portfelis bija 236,7 miljoni eiro (2019. gada 30. jūnijā: 172,1 miljoni eiro). Otrajā ceturksnī lielākie iesāktie celtniecības objekti Igaunijā bija: Таllinas mūzikas un baleta skola, Tallinas Arte ģimnāzija, autostāvvietu ēka Tallinas pasažieru ostas D terminālī, augstsprieguma kabeļu līnijas Tallinā, pamatskolas ēka Tiri, ceļa posma Aaspere-Haljala rekonstrukcija, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve Kohila pagastā, kā arī datu apstrādes centra ēkas būvniecība Harju apriņķī. Latvijā lielākie celtniecības objekti bija: koledžas un kopmītnes ēka Piņķos, Lidl loģistikas centrs, kā arī Rīgas tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas rekonstrukcija. Lietuvā norisinājās viesnīcas Neringa un Kauņas rajona policijas galvenās ēkas būvdarbi.